Heart4kidsadvocacyforum's Blog

Bērni ir lielākā dāvana cilvēcei.

Šodien es dalīšos ar fragmentu no manas grāmatas desmitās nodaļas – “Vecāku dāvanas aptveršana: kā izveidot mīlošas attiecības ar saviem bērniem”.  

Pieejams: Amazon un Barnes and Noble, kā arī Xlibris.

Šī ir tikai nodaļas garša!

Desmitā nodaļa

“Dzīvošana pēc piemēra”

Rotaļu mīklas pagatavošana ar Leilani pirmsskolā

Cik tantēm pirmsskolas klasē ir brāļameita?

Un tagad es joprojām gatavoju rotaļu mīklu savai lielajai brāļameitai un brāļadēliem>

“Pirmsskolas mācīšana bija un joprojām ir mana lielākā aizraušanās.  Es ceru, ka esmu pierādījis savai meitai, ka esmu strādājis, lai sasniegtu ne tikai visu savu potenciālu, bet arī atbildēju uz savu “likteņa aicinājumu”. “Ir svarīgi, lai mēs rādītu piemēru saviem bērniem

Es saprotu

Es saprotu, ka man ir pienākums būt visam, ko es varu būt, lai jūs zinātu, ka es sagaidu, ka jūs darīsiet to pašu.

Citātus: Bertrands Rasels reiz teica: “Laimi, kas patiesi apmierina, pavada mūsu spēju pilnīgākā izmantošana un pilnīgākā pasaules apzināšanās, kurā mēs dzīvojam.” Gēte reiz teica: “Lai kur cilvēks pagrieztos, lai ko cilvēks uzņemtos, viņš vienmēr atgriezīsies uz ceļa, ko daba viņam ir iezīmējusi.” Anna Franka reiz teica: “Vecāki var tikai dot labus padomus vai likt viņus uz pareizajiem ceļiem, bet cilvēka rakstura galīgā veidošanās ir viņu pašu rokās.”

Jautājums:

Kā es varu parādīt savam bērnam, ka es jūtu, ka esmu cienīgs labākais, ko dzīve var piedāvāt, ka es mīlu un cienu sevi, ka es spēju izpaust neierobežotas iespējas savā dzīvē un tāpēc sagaidīt to pašu no viņiem?

Nu, es domāju, ka atbilde uz šo jautājumu ir iestrādāta tajā, kāpēc es rakstu šo grāmatu.  Gadiem ilgi es esmu solījis un lūgts rakstīt par to, ko es aizraujos ar “bērniem”.  Mana māsa Patti un man ir bijušas daudzas sarunas par to, kā uzņemties atbildību par savu dzīvi un iziet ticībā, lai atbildētu uz mūsu “likteņa aicinājumu”.  Ikviens mūsu ģimenē ir gājis mūsu vecāku ceļā, kalpojot citiem.  Trīs no mums ir izglītībā, un viens no mums strādā valsts un starptautiskajā veselības aprūpē.  Tas viss ir saistīts ar mēģinājumu pārveidot citu cilvēku dzīvi, lai nodrošinātu, ka viņiem ir piekļuve pilnvērtīgai un jēgpilnai dzīvei.  Kā vecākiem mums visiem ir nācies nest to, kas varētu šķist upuris, bet galu galā Lielais Gars vienmēr šķiet veids, kā turēt Savu solījumu mums.  Lielais Gars sūta mūs šeit, lai piepildītu mūsu mērķi, un mēs neatstājam šo valstību, kamēr mūsu darbs nav paveikts.  Tātad, mums ir jāvirzās uz priekšu savā dzīvē un jābūt apzinātiem, meklējot veidus un iespējas, lai būtu viss, ko mēs varam.  

Manai māsai Patti un man ir iespaids, ka mūsu bērni gaida, lai redzētu, cik tālu mēs izstiepsimies.  Viņi ir redzējuši, ka mēs esam veiksmīgi mūsu profesionālajos centienos, bet viņi nav redzējuši, ka mēs izkāpjam no kastes un izmēģinām kaut ko neparastu ļoti ilgu laiku.  Mēs mēdzām sapņot par fantastiskākajām idejām, un mēs faktiski mēģinājām īstenot dažas no tām.  Kaut kādā veidā mēs novēršam sevi, ļaujot mūsu darbam pārņemt.  Tagad es saprotu, ka tas patiešām ir attaisnojums, lai izvairītos no neveiksmes.  Ak, mans dievs, vai šis ticības trūkums tiešām iznāca no manis?  Kā es varu atbalstīt sava bērna sapņus un likteņa aicinājumu, ja es neticu un nerealizēju savu?  Kā es varu sagaidīt, ka mans bērns būs pārliecināts un piedzīvojums, ja es neizmēģinu jaunas un atšķirīgas lietas? Patti teica, ka mēs esam pārāk ērti, un mēs nevēlamies riskēt ar savu, iespējams, viltus drošības sajūtu.  Es apgalvoju, ka mēs varam darīt vairāk nekā vienu lietu vienlaikus.  Galvenais atkal ir līdzsvars.  Jums ir jānosaka prioritāte saviem nodomiem.  Jums ir jāievieto savs darbs vai “darbs” perspektīvā.  Es esmu svētīts, nevis tāpēc, ka es īpaši mīlu savu “darbu”, bet es zinu, ka es daru tieši to, ko “Lielais Gars” vēlas, lai es darītu attiecībā uz manu “likteņa aicinājumu”.  Es arī zinu, ka esmu aicināts darīt vairāk nekā to, ko es daru.  Ir Bībeles izteiciens: “Tiem, kas daudz ir dots, daudz tiek gaidīts.”  Es nevēlos, lai mans bērns būtu viens no tā sauktajiem “pārspīlējumiem”. Es vienkārši vēlos, lai viņa būtu tāda, kāda viņa bija paredzēta, un sniegtu ieguldījumu pasaulē, ko viņa ir aicināta darīt.

Šķiet, ka, ja mēs dzīvojam svētā nodoma telpā, mēs atklāsim jaunas lietas par sevi un savām dāvanām.  Mēs varam izvēlēties ignorēt šīs dāvanas vai arī izmantot tās.  Mūsu bērniem ir jārāda piemērs, kā uztvert šos izaicinājumu brīžus un pārvērst tos par iespējām izpaust savu ģēniju un radošumu.  Mēs iedarbinājām riteni.  Mēs paaugstinām latiņu tam, ko var izdarīt ar smagu darbu un apņēmību.  Viņiem ir jāredz, kā mēs dzīvojam savu dzīvi ar entuziasmu un enerģiju.  Tas nenozīmē, ka mēs dzīvojam fantāzijas pasaulē ar visiem augstumiem un bez kritumiem, bet tas nozīmē, ka mēs varam izmantot iespējas izaicināt sevi un konkurēt ar sevi, lai pierādītu sev, ka esam “dzīvi” un dzīvojam dzīvi pilnībā!

Desmitā nodaļa Pārdomas

Vingrinājums: Aprakstiet lietas savā dzīvē, kas varētu atturēt jūs no tā, ka esat viss, kas jums ir potenciāls. Aprakstiet, ko jūs varat darīt, lai atbrīvotos no lietām, kas kavē jūs no pilna potenciāla.

Lietas, kas mani kavē:	Veidi, kā izkraut pilnu svaru:

Tikai garša!